Senos laikos cilvēki prasmīgi izmantoja dabu, lai nodrošinātu sevi ar tīru ūdeni. Šodien, kad pieaug interese par ekoloģiju, daudzas sentēvu ūdens iegūšanas metodes atkal kļūst aktuālas.
Rokamās akas bija galvenais dzeramā ūdens avots.
Tās raktas vietās ar seklākiem gruntsūdeņiem, bieži ar rokām.
Akas sienas stiprināja ar akmeņiem vai koku, lai novērstu iebrukumu.
🔹 Ūdens tika smelts ar spaiņiem vai sūknēts ar roku sūkņiem.
🔹 Aka kalpoja kā kopienas centrs – vieta, kur satikās cilvēki.
🔹 Šī metode bija ekonomiska un piemērota nelielām saimniecībām.
Avoti bija svarīgs tīra ūdens avots.
Tiem piešķīra svētu nozīmi, tos izmantoja ne tikai dzeršanai, bet arī ārstniecībā.
🔹 Daudzi avoti tika uzskatīti par dziedinošiem.
🔹 Ap tiem bieži tika veidotas svētvietas.
🔹 Mūsdienās tie tiek atjaunoti un aizsargāti.
Lietusūdens krāšana bija izplatīta visā Latvijā.
Ūdens tika savākts no jumtiem un uzkrāts mucās vai bedrēs.
🔹 Šo ūdeni izmantoja mājsaimniecībā un dārzos.
🔹 Šī metode īpaši noderēja sausuma laikā.
🔹 Mūsdienās tā tiek integrēta zaļajā arhitektūrā.
Ūdens pacelšanai tika izmantoti mehāniski rīki.
Zemessūcēji darbojās ar cilvēka vai dzīvnieka spēku.
🔹 Ierīces izgatavotas no koka un metāla.
🔹 Tās ļāva pacelt ūdeni no dziļākiem slāņiem.
🔹 Bija populāras nelielās lauku saimniecībās.
Mūsdienās cilvēki atkal pievēršas senču metodēm.
Tās ir vienkāršas, videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas.
🔹 Atjaunotas akas tiek izmantotas atpūtai un ūdensgūtnēm.
🔹 Lietusūdens sistēmas tiek iekļautas jaunbūvēs.
🔹 Tiek saglabāts kultūras mantojums un samazināta ekoloģiskā pēda.
Senās ūdens ieguves metodes nav tikai pagātnes liecības – tās ir dzīvotspējīgas un vērtīgas arī mūsdienās. Tās piedāvā risinājumus, kas palīdz dzīvot harmonijā ar dabu un saglabāt ūdens resursus nākamajām paaudzēm.
📞 T. 288 77 009